Par Liepāju - Vēsture - 17. gadsimts

17. gadsimts

Kurzemes hercogistes paspārnē Liepāja līdz ar visu Grobiņas novadu atgriežas 1609.gadā.

1625. gada 18. martā, Kurzemes hercogam Frīdriham atrodoties Grobiņas pilī, viņš dāvā Liepājai pilsētas tiesības un 20. martā tās robežu apstiprināšanas aktu.

1626. gadā Liepājas pilsētas tiesību dokumentu apstiprina Polijas karalis Sigismunds III Vasa.

Liepāja sava saimnieciskā uzplaukuma laikā 17. gadsimta vidū un otrajā pusē, kad izbūvē ostu (1697. gada 3. oktobrī iedzīts pirmais pālis), piedzīvo lielus pārbaudījumus.


Pirmais mēra vilnis Kurzemi piemeklē 1602. gadā.

1646. gadā sērga pilsētu apdraud tik ļoti, ka rāte un tirgoņi pieņem Mēra reglamentu. Nākamo reizi mēris Liepājā sāk plosīties 1661. gada rudenī. Poļu – zviedru karš (no 1655. līdz 1660.gadam ) pilsētu vairāk novājina ar maksājumiem, mazāk – postījumiem.

Lielākā traģēdija notiek 1698. gada novembrī – tad pilsēta izdeg nepieredzēti lielā un spēcīgā ugunsgrēkā.