Sabiedrība - Vide - Dabas vērtības - Liepājas ezers - Ezera piekrastes augāja josla

Ezera piekrastes augāja josla

Ezera piekraste (litorāle) ir ūdens daļa, kur sastopams un ekoloģiskos procesus nosaka makrofītu augājs. Ūdens augu sastopamība un līdz ar to litorāles platība atkarīga no ūdenstilpes dziļuma un zemūdens krasta nogāzes slīpuma, kā arī no ūdens caurredzamības, kas nodrošina makrofītiem nepieciešamos gaismas apstākļus.

Ezera piekrastes veģetācijā izšķir vairākas zonas. Tās ir epilitoriāle jeb supralitoriāle, eilitoriāle, infralitoriāle, litoriprofundāle. Epilitoriāle ir mitrā ezera mala, kuru ūdens tieši neietekmē. Te aug Carex sp., Phragmites australis (Cav.) Trin, ex Steud., kā arī Scirpus lacustris L., krūmi un atsevišķi koki. Eilitoriāli iezīmē ezera ūdens līmeņa kontūras sākot no maksimālā ūdens līmeņa un beidzot ar viļņu apšļakstīto joslu pie minimālā ūdens līmeņa. Te aug pārsvarā Phragmites sp., Scirpus sp., dzīvo bentosa tārpi, gliemji. Infralitoriāle ir jau dziļāka ūdens josla, kurā kopā ar Scirpus sp., Phragmites australis aug arī iegremdētie un peldošie ūdensaugi – Numphur sp. (lēpes), Nymphaea sp. (ūdensrozes), Potomogeton sp. (glīvenes). Litoriprofundāle noslēdz litoriāli un tās apakšējā robeža nevar būt dziļāka pa 0,8 atmosfērām. Te sastopami augi, kas veido zemūdens pļavas- Myriophyllum sp.(daudzlapes), Ceratophyllum sp.(raglapes) un bagātīgi krājas no dziļuma uz krastu skalotie atmirušie organismi sevišķi gliemju āaulas.

 Liepājas ezeram ir novērojams šāds zonu sadalījums. Tam ir īpatnējas augu sabiedrības, jo biotops vēl nesen ticis apsaimniekots, ganot un pļaujot. Raksturīgi, ka  ezera ūdens režīmu nosaka gan saldūdens pieplūde no upēm, gan sālsūdens pieteci pa Liepājas ostas kanālu no jūras, tāpēc ezera piekrastē veidojas īpatnēja augu valsts: piejūras pļavas jūras pusē, palieņu pļavas austrumu krastā, kur labi jūtas Latvijas rietumu daļai raksturīgās augu sugas. Piemēram, Tripolium vulgare. Blīvas audzes veido arī Scirpus tabernaemontani C.C. Gmel. (zilganais meldrs), Bolboschoenus maritimus (L.) Palla (jūrmalas gumumeldrs), Rumex hydrolapathum Huds. (krastmalas skābene), Trifolium fragiferum L. (zemeņu āboliņš) un citi floras retumi kā arī intensīvas apsaimniekošanas rezultātā tajā dominē zema auguma augu veidotas sabiedrības, kurās sastopamas arī citos biotopos. Krastmalā aug augsto lakstaugu sabiedrības, kurās arī sastopamas atsevišķas halofītu sugas. Raksturgās sugas: Carex rostrata Stotkes (uzpūstais grīslis), Carex elta All. (augstais grīslis), Carex lasiocarpa Ehrh. (pūkaugļu grīslis), Phragmites australis  (Cav.) Trin. ex Steud. (parastā niedre), Eleocharis (pameldri), Scirpus lacustris L. (ezera meldrs), Typha sp. L.  (vilkvālītes), Equisetum fluviatile L. (upes kosa).