Sabiedrība - Vide - Dabas vērtības - Liepājas ezers - Liepājas ezera aizsardzība

Liepājas ezera aizsardzība

Liepājas ezers ir iekļauts dabas lieguma sarakstā. Sākotnēji ezera lieguma zona dibināta 1977. gadā kā Liepājas ezera ornitoloģiskais liegums, kura platība bija 1380 ha, tas ir starptautiskas nozīmes ūdensputnu ligzdošanas, spalvu maiņas un caurceļošanas vieta. Liegumā ir vairākas zonas. Pastāvīgajā liegumā, kura platība ir 394 ha ezera dienvidu daļā, ir aizliegta uzturēšanās visā bezledus periodā. Sezonas liegums aizņem visu ezera un virsūdens augu platību gar ezera rietumu krastu, un pieguļošās palieņu pļavas gar ezera dienvidrietumu krastu, un ziemeļaustrumu krastu (Vītiņu pļavas). Tur ir stingri noteikti saimnieciskās darbības rekreācijas ierobežojumi no ledus iziešanas līdz putnu ligzdošanas sezonas beigām.

Jau 1989. gadā ezers iekļauts putniem starptautiski nozīmīgo vietu sarakstā. Liepājas ezerā ligzdošanas periodā rod patvērumu 12 Eiropā apdraudētās sugas kā piemēram lielais un mazais dumpis u.c. Liepājas ezers ir arī iekļauts Starptautiskās putnu aizsardzības padomes Eiropas nozīmīgo putnu vietu sarakstā, kā arī paredzēts iekļaut Ramsāres konvencijas ūdenstilpju skaitā.



Pašreizējo Liepājas ezera un tā piekrastes aizsardzības statusu nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta 1999. gada 15. jūnijā pieņemtie “Noteikumi par dabas liegumiem”. Liegums atrodas Liepājas rajona, Otaņķu, Nīcas, Grobiņas pagastā un Liepājas pilsētas robežāsLiepājas ezera dabas lieguma aizsardzību un izmantošanu regulē Latvijas Republikas Ministra kabineta 2000. gada 28. martā pieņemtie dabas lieguma “Liepājas ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” Liepājas dabas liegumā ietilpst Liepājas ezers un tam pieguļošās pļavas.