Kultūra
Kultūra
Krāšņais Liepājas teātris
Liepāja – viens no Latvijas kultūras, mākslas un izklaides dzīves flagmaņiem. Vēstures bagāta, tradīcijām apvīta, slavena ar savu simfonisko orķestri, profesionālo teātri un izciliem kultūras darbiniekiem, kā arī festivāliem un pasākumiem visa gada garumā.
Mūzikas klātbūtne Liepājā nav nejaušība, zinot nopelniem bagāto Liepājas mūzikas vidusskolas vēsturi, kuras dvēsele ilgus gadus bija maestro Valdis Vikmanis. Dziļas saknes Liepājā dzinusi arī rokmūzika, kuras sākumi meklējami pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Zigmars Liepiņš, Aivars Hermanis, Rodrigo un Ivo Fomini, Uldis Marhilēvičs, Ainars Virga, Jānis Grodums, Tomass Kleins, Aivars Brīze, Guntars Račs, Andris Ēglis, Fēlikss Ķiģelis, Valdis Skujiņš, Guntis Veits un daudzi citi Liepājas skartie – mūziķi, bez kuriem latviešu estrāde nav iedomājama.
Lai arī Liepājas skartie mākslinieki un mūziķi ar savu jaunradi bagātina mūzikas dzīvi ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām, vairums liepājnieku saiknes ar dzimto pilsētu nav zaudējuši. Tieši tādēļ slavenā, bet savu laiku nokalpojusī koncertzāle „Pūt, vējiņi!” drīz atdzims jaunā izskatā, lai vēju pilsētas klēpī atgrieztu slaveno festivālu „Liepājas dzintars”. Savukārt Kurzemes klasiskās mūzikas kodolam – Liepājas simfoniskajam orķestrim – tiek lolota koncertzāle „Lielais dzintars”, kuru jau daudzi nosaukuši par kārtējo liepājnieku ambīciju, kādu nest esot vien lielpilsētas spēkos...
Par vienu no Latvijas mākslinieku kalvi tiek uzskatīta arī Liepājas mākslas un dizaina vidusskola, kuru vadījis leģendārais filosofs un mākslas pazinējs Rihards Rubīns. Laikā, kad visa Austrumeiropa vēl atradās aiz dzelzs priekškara, Liepājā risinājās slavenās mākslas dienas, savukārt mākslinieku gleznojumi rotāja Liepājas brandmūrus, radot Liepājā īpašu noskaņu, kas mantota arī mūsdienās. Teju katrā vides detaļā liepājnieki cenšas iedzīvināt ko īpašu vējainajai Kurzemes piekrastei raksturīgo, kā tas redzams, piemēram, Liepājas himnas tēlu skulptūrās Kūrmājas prospektā.
Liepājas kultūras vides bagātinātāji nepārprotami ir paši liepājnieki, kuri iesaistījušies dažādos mākslinieciskajos kolektīvos, dejojot, dziedot, gleznojot, spēlējot, darinot skaistas lietas un vēl citādi iesaistoties pilsētas dzīves veidošanā un bagātināšanā.
Liepāja pamatoti var lepoties ar izcilu jūgendstila arhitektūras mantojumu. Saglabājusies arī koka arhitektūra ar brīnumainiem jūgendstila gleznojumiem namu kāpņu telpās un kokgriezumiem fasādēs. Liepājas jūgendstils ir romantisks un nesteidzīgs. Visvairāk šā stila ēku apskatāms Graudu, Dzintaru un Liepu ielā.
Skaistā Liepājas apbūve nesaraujami saistīta ar izcilā vācu izcelsmes arhitekta Paula Maksa Berči vārdu. Apmēram trīsdesmit gadu Berči strādāja par pilsētas galveno arhitektu, veidojot pilsētas arhitektonisko tēlu. Arhitekta iecienīts celtniecības materiāls bija sarkanie ķieģeļi, no kuriem būvētas ne tikai dzīvojamās mājas un sabiedriskās celtnes, bet arī ražošanas ēkas, pierādot, ka rūpnieciskam objektam var piešķirt skaistu arhitektonisko veidolu.
Salīdzinot ar pārējām Latvijas pilsētām, Liepājā ir visvairāk koka celtņu, kas saglabājušās no 17. gadsimta – 18. gadsimta pirmās puses. Ejot pa Kungu ielu, kas 17. gadsimtā bija galvenā iela, gandrīz katrā otrā ēkā var atrast liecības par šo laiku. Ir celtnes pilnā apjomā, bet ir arī tādas, kas slēptas cilvēka acīm – iebūvētas kādā jaunākā īres namā un atklājas tikai remontu un pārbūvju laikā.
Arhitektūras gardēžiem Liepājā būs interesanti apmeklēt arī kādreizējo Krievijas impērijas militāro teritoriju Karosta ir brīnumaina, paradoksāla un unikāla vieta, kurā savdabīgi atspoguļojas cariskās Krievijas militārās elegances un padomju militārisma mijiedarbība.
Lai arī dažādi notikumi un vēstures negācijas Liepāju nav saudzējušas, pilsēta aug ne tikai ar jaunām ēkām un ielām, bet zaļo arī tās kultūras druvas. Šodienas Liepāja ir kultūras pilsēta, kura, saglabājot un respektējot senās tradīcijas, ir atvērta jaunajiem izaicinājumiem.
Liepāja – viens no Latvijas kultūras, mākslas un izklaides dzīves flagmaņiem. Vēstures bagāta, tradīcijām apvīta, slavena ar savu simfonisko orķestri, profesionālo teātri un izciliem kultūras darbiniekiem, kā arī festivāliem un pasākumiem visa gada garumā.
Mūzikas klātbūtne Liepājā nav nejaušība, zinot nopelniem bagāto Liepājas mūzikas vidusskolas vēsturi, kuras dvēsele ilgus gadus bija maestro Valdis Vikmanis. Dziļas saknes Liepājā dzinusi arī rokmūzika, kuras sākumi meklējami pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Zigmars Liepiņš, Aivars Hermanis, Rodrigo un Ivo Fomini, Uldis Marhilēvičs, Ainars Virga, Jānis Grodums, Tomass Kleins, Aivars Brīze, Guntars Račs, Andris Ēglis, Fēlikss Ķiģelis, Valdis Skujiņš, Guntis Veits un daudzi citi Liepājas skartie – mūziķi, bez kuriem latviešu estrāde nav iedomājama.
Lai arī Liepājas skartie mākslinieki un mūziķi ar savu jaunradi bagātina mūzikas dzīvi ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām, vairums liepājnieku saiknes ar dzimto pilsētu nav zaudējuši. Tieši tādēļ slavenā, bet savu laiku nokalpojusī koncertzāle „Pūt, vējiņi!” drīz atdzims jaunā izskatā, lai vēju pilsētas klēpī atgrieztu slaveno festivālu „Liepājas dzintars”. Savukārt Kurzemes klasiskās mūzikas kodolam – Liepājas simfoniskajam orķestrim – tiek lolota koncertzāle „Lielais dzintars”, kuru jau daudzi nosaukuši par kārtējo liepājnieku ambīciju, kādu nest esot vien lielpilsētas spēkos...
Par vienu no Latvijas mākslinieku kalvi tiek uzskatīta arī Liepājas mākslas un dizaina vidusskola, kuru vadījis leģendārais filosofs un mākslas pazinējs Rihards Rubīns. Laikā, kad visa Austrumeiropa vēl atradās aiz dzelzs priekškara, Liepājā risinājās slavenās mākslas dienas, savukārt mākslinieku gleznojumi rotāja Liepājas brandmūrus, radot Liepājā īpašu noskaņu, kas mantota arī mūsdienās. Teju katrā vides detaļā liepājnieki cenšas iedzīvināt ko īpašu vējainajai Kurzemes piekrastei raksturīgo, kā tas redzams, piemēram, Liepājas himnas tēlu skulptūrās Kūrmājas prospektā.
Liepājas kultūras vides bagātinātāji nepārprotami ir paši liepājnieki, kuri iesaistījušies dažādos mākslinieciskajos kolektīvos, dejojot, dziedot, gleznojot, spēlējot, darinot skaistas lietas un vēl citādi iesaistoties pilsētas dzīves veidošanā un bagātināšanā.
Liepāja pamatoti var lepoties ar izcilu jūgendstila arhitektūras mantojumu. Saglabājusies arī koka arhitektūra ar brīnumainiem jūgendstila gleznojumiem namu kāpņu telpās un kokgriezumiem fasādēs. Liepājas jūgendstils ir romantisks un nesteidzīgs. Visvairāk šā stila ēku apskatāms Graudu, Dzintaru un Liepu ielā.
Skaistā Liepājas apbūve nesaraujami saistīta ar izcilā vācu izcelsmes arhitekta Paula Maksa Berči vārdu. Apmēram trīsdesmit gadu Berči strādāja par pilsētas galveno arhitektu, veidojot pilsētas arhitektonisko tēlu. Arhitekta iecienīts celtniecības materiāls bija sarkanie ķieģeļi, no kuriem būvētas ne tikai dzīvojamās mājas un sabiedriskās celtnes, bet arī ražošanas ēkas, pierādot, ka rūpnieciskam objektam var piešķirt skaistu arhitektonisko veidolu.
Salīdzinot ar pārējām Latvijas pilsētām, Liepājā ir visvairāk koka celtņu, kas saglabājušās no 17. gadsimta – 18. gadsimta pirmās puses. Ejot pa Kungu ielu, kas 17. gadsimtā bija galvenā iela, gandrīz katrā otrā ēkā var atrast liecības par šo laiku. Ir celtnes pilnā apjomā, bet ir arī tādas, kas slēptas cilvēka acīm – iebūvētas kādā jaunākā īres namā un atklājas tikai remontu un pārbūvju laikā.
Arhitektūras gardēžiem Liepājā būs interesanti apmeklēt arī kādreizējo Krievijas impērijas militāro teritoriju Karosta ir brīnumaina, paradoksāla un unikāla vieta, kurā savdabīgi atspoguļojas cariskās Krievijas militārās elegances un padomju militārisma mijiedarbība.
Lai arī dažādi notikumi un vēstures negācijas Liepāju nav saudzējušas, pilsēta aug ne tikai ar jaunām ēkām un ielām, bet zaļo arī tās kultūras druvas. Šodienas Liepāja ir kultūras pilsēta, kura, saglabājot un respektējot senās tradīcijas, ir atvērta jaunajiem izaicinājumiem.