Meklēt Liepājas kartē

Tīkla kamera

Rožu laukums

Pludmale

TV/Video

  • 18.12.2017.Liepājā pacelts Latvijas dižkarogs vairāk

Par Liepāju - Ziņas - Sabiedrības ziņas

Sabiedrības ziņas

Apstiprināts Liepājas pludmales un piekrastes attīstības tematiskais plānojums

Deputāti 16. aprīļa domes sēdē apstiprināja Liepājas pludmales tematisko plānojumu – plānošanas dokumentu, kas palīdzēs pašvaldībai mērķtiecīgi, strukturēti, secīgi un pēctecīgi attīstīt Liepājas pilsētas pludmali par ilgstpējīgu publisko telpu.

Dokumentu izstrādājuši SIA “CORE projekts” arhitekti un citi speciālisti, sadarbībā ar Attīstības pārvaldi, SIA “Komunālā pārvalde” un būvvaldi. Pašvaldības un ES līdzekļus plānojuma īstenošanai piesaistīs nākošo 10 gadu laikā, izstrādājot tehniskos projektus un veicot atbilstošus iepirkumus.


Plānojuma izstrādes laikā notika divas iedzīvotāju aptaujas, viens informatīvs pasākums un viena publiskā apspriešana; ņemti vērā ne tikai iedzīvotāju viedokļi, bet arī dažādu institūciju nosacījumi, pludmalē un parkā strādājošo uzņēmēju, NVO, atpūtas, tūrisma un sporta nozaru pārstāvju ieteikumi.

Minētais dokuments sastāv no vairākām daļām: SVID analīzes, teritorijas funkcionālā plānojuma, inženiertehniskā aprīkojuma izvērtējuma un ieteikumiem, pieejamības risinājumiem, krastu kāpu erozijas ierobežošanas un kāpu aizsardzības risinājumiem, labiekārtojuma dizaina piemēriem un pludmales atpazīstamības zīmola.To izstrādē autori ir balstījušies uz pludmales/piekrastes pilsētbūvniecisko raksturu, kas veidojusies pēdējā simtgadē, vēsturiskajām tradīcijām, pieejamajiem stratēģiskajiem dabas dziednieciskajiem resursiem, kā arī vispārīgām pilsētvides attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē.

Liepājas pludmale sastāv no divām telpiski atdalītām daļām — dienvidu un ziemeļu. Dienvidu pludmale ir 6,1 km gara teritorija no pilsētas dienvidu robežas līdz Dienvidu molam. Ziemeļu pludmale ir 5,9 km gara teritorija no Ziemeļu mola līdz pilsētas ziemeļu robežai.

Tematiskais plānojums piedāvā abu pludmales daļu, piekrastes dabas un kultūrvēsturisko, kūrorta resursu sociāli un ekonomiski lietderīgu izmantošanu, infrastruktūras un pakalpojumu attīstību, paaugstinot iedzīvotāju labklājību un tūristu piesaisti.

Dienvidu pludmali, ņemot vērā pašreizējo zonējumu, plānots sadalīt  nosacītās deviņās zonās, kopējais vienojošais elements Dienvidu pludmalei būs veloceliņš. Savukārt Ziemeļu pludmali iecerēts sadalīt sešās zonās. Katram zonējumam piedāvāts kāds vienojošs elements, piemēram, krāsas, apgaismojums, dizaina elementi, karogi, lai cilvēkam uzreiz būtu skaidrs, kurā pludmales vietā viņš atrodas. Abās pludmalēs paredzēta elektroapgāde, ūdensapgāde un kanalizācijas tīkls.

Pašvaldība 2013. gada jūnijā izsludināja  Liepājas pludmales attīstības tematiskā plānojuma metu konkursu.  Par uzvarētājiem kļuva SIA „CORE projekts”, SIA „Veido vidi”, kā arī arhitektūres doktore, ainavu arhitekte Kristīne Dreija, ainavu arhitekts Anrijs Tērauds, arhitekts Atis Caune, vides dizainers Ivars Pilips, marketinga speciāliste Vizma Kigitoviča, socioloģe Sintija Sovinska un multimāksliniece Jurita Kalniņa. Uzvarētāji iesniedza darbu ar devīzi „K.A.I.J.A.”, ko žūrija atzinusi kā labāko. Ar uzvarētājiem tika noslēgts līgums par tematiskā plānojuma izstrādi.

Autori daudzkārt apmeklēja Liepāju, lai saprastu pilsētnieku sajūtas, intereses un vajadzības. Viņi uzskata, ka, lai attīstītu pludmali, vispirms ir jāņem vērā vietējo iedzīvotāju intereses, „tikai tad šeit labi jutīsies arī tūristi un būs iespējams attīstīt starptautiskas nozīmes pasākumus”.


UZZIŅAI
  • Liepājas pludmale atpazīstamību ieguvusi 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā. Liepāju vairākkārt apmeklējuši Krievijas cari, kam sekojuši ierēdņi, galms un aristokrātija. Liepāja uzplaukusi kā kūrortpilsēta.
  • 1870. gadā jūras piekrastē atklāta siltā jūras ūdens vannu iestāde un iesvētīts Jūrmalas parks, kam 19. gadsimta 90. gados Rīgas pilsētas galvenais dārznieks Georgs Kūfalts izstrādājis projektu.
  • 1902. gadā pabeigta Peldu iestāde (arhitekts Pauls Makss Berči), kas darbojusies līdz 1994. gadam, kā arī izveidots vasarnīcu kvartāls ar Gulbju dīķi.
  • 1886. gadā jūras krastā uzcelta pilsētas slimnīca (arī arhitekts Pauls Makss Berči), kas kopš 2005. gada ir “Piejūras slimnīca”.


Aigars Štāls, Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists

Informācija ievietota 2015. gada 17. aprīlī

 
 
 
 
 

Komentāri

Pievienot komentāru

Par so rakstu sanemtas 0 atsauksmes

liepaja.lv neatbild par pievienotajiem komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, neaicināt uz rasu, dzimumu un citu naidu, iztikt bez rupjībām un nelietot necenzētus vārdus. Lūguma neievērošanas gadījumā liepaja.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespējas.