Pašvaldība - Liepājas pārstāvniecība Rīgā - Vēsture
Vēsture
Liepājas pilsētas valde 1922.gadā savā sēdē nolēma deleģēt Liepājas biržas komitejas locekli Nikolaju Sudmalu par "pilsētas pārstāvi Galvaspilsētā". Biržas komiteju patreiz var pielīdzināt Tirdzniecības - rūpniecības kamerai kopā ar ostas pārvaldi un Speciālo ekonomisko zonu.
Savā darbības laikā Rīgā bijušais Krievijas armijas poručiks, lidotājs, pirmā pasaules kara dalībnieks N. Sudmals organizēja vairākas Liepājas tirdzniecības izstādes Rīgas Tirgotāju Ģildē un Liepājas rūpniecības ražojumu "izrādīšanas". Konkrēti - 1925.-1926.gadā viņš piedalījās lielās Liepājas Kara Ostas darbnīcu ražojumu izrādīšanā galvaspilsētā.
Liepājas pārstāvniecība galvaspilsētā bija oficiāla, tā atradās Stabu ielā 2 (pie tagadējās Kr. Valdemāra ielas). Turpat 4.dzīvoklī mita arī N. Sudmals. Viņam Rīgas centrā piederēja kafejnīca "Mona".
Pārstāvniecība darbojās līdz 1934.gadam. Tā tajos gados sekmēja likuma "Par Liepājas Brīvostu" pieņemšanu 1927.-1929.gadā Saeimā un citus Liepājai svarīgu jautājumu risināšanu. N. Sudmals, piemēram, 1926.gadā centās lobēt atsevišķus Saeimas deputātus, lai Liepājai par labu tiktu pieņemts lēmums šeit dibināt Armijas Ekonomisko veikalu.
Pēc valsts apvērsuma 1934.gada 15.maijā un E. Rimbenieka iecelšanas par Liepājas pilsētas Galvu tajā pat mēnesī nepieciešamība pēc šāda veida pārstāvniecības zuda, jo E. Rimbenieks Kārļa Ulmaņa valdībā bija finansu ministrs - tātad labi ieredzēts.
Ar mērķi palielināt Liepājas ietekmi Latvijas politikā, tautsaimniecībā un kultūrā, Liepājas pilsētas dome 1998.gada 12. novembrī Jēkaba kazarmās atklāja savu atjaunoto pārstāvniecību Rīgā.
Savā darbības laikā Rīgā bijušais Krievijas armijas poručiks, lidotājs, pirmā pasaules kara dalībnieks N. Sudmals organizēja vairākas Liepājas tirdzniecības izstādes Rīgas Tirgotāju Ģildē un Liepājas rūpniecības ražojumu "izrādīšanas". Konkrēti - 1925.-1926.gadā viņš piedalījās lielās Liepājas Kara Ostas darbnīcu ražojumu izrādīšanā galvaspilsētā.
Liepājas pārstāvniecība galvaspilsētā bija oficiāla, tā atradās Stabu ielā 2 (pie tagadējās Kr. Valdemāra ielas). Turpat 4.dzīvoklī mita arī N. Sudmals. Viņam Rīgas centrā piederēja kafejnīca "Mona".
Pārstāvniecība darbojās līdz 1934.gadam. Tā tajos gados sekmēja likuma "Par Liepājas Brīvostu" pieņemšanu 1927.-1929.gadā Saeimā un citus Liepājai svarīgu jautājumu risināšanu. N. Sudmals, piemēram, 1926.gadā centās lobēt atsevišķus Saeimas deputātus, lai Liepājai par labu tiktu pieņemts lēmums šeit dibināt Armijas Ekonomisko veikalu.
Pēc valsts apvērsuma 1934.gada 15.maijā un E. Rimbenieka iecelšanas par Liepājas pilsētas Galvu tajā pat mēnesī nepieciešamība pēc šāda veida pārstāvniecības zuda, jo E. Rimbenieks Kārļa Ulmaņa valdībā bija finansu ministrs - tātad labi ieredzēts.
Ar mērķi palielināt Liepājas ietekmi Latvijas politikā, tautsaimniecībā un kultūrā, Liepājas pilsētas dome 1998.gada 12. novembrī Jēkaba kazarmās atklāja savu atjaunoto pārstāvniecību Rīgā.