Par Liepāju - Vēsture - 19. gadsimts
19. gadsimts
Liepāja no maznozīmīgas provinces pilsētiņas kļūst par industriāli attīstītu centru ar starptautiskas nozīmes pilsētas vaibstiem.
Arī šajā laikā Liepājā notiek būtiskas pārmaiņas. 1823. gadā pilsētā sāk darboties pirmā tipogrāfiju, 1825. gadā nodibināta krājkase, pirmā šāda veida kredītiestāde Krievijas impērijā.
Lūzuma gadi ir Liepājas – Romnu dzelzceļa līnijas izbūve, kuru uzsāk 1869. gadā, bet pilnībā pabeidz 1876. gadā, savienojot Liepāju ar Romniem Poltavas guberņā. Kopā ar atzarojumiem tās garums ir 1381 kilometrs.
Dzelzceļa sakari ar Krievijas tirgu un Liepājas ostas uzlabošana un paplašināšana no 1870. līdz 1880. gadam sekmē arī rūpniecības izaugsmi pilsētā.
Pirmajā vietā – metālapstrāde ar trīs lielākajiem šīs nozares uzņēmumiem Kurzemē – “Bekers un Ko”, “Vezuvs” un “Folga”.
Liepājas biržas komitejas ēka. Arhitekts M.P.Berāi. Uzcelta 1885.gadā. |
Tajos strādā apmēram puse no pilsētas strādniekiem. Otro lielāko Liepājas uzņēmumu grupu veido pieci kokapstrādes uzņēmumi.
Arī Liepājas tirgotājiem laikmets izvirza jaunas prasības. 1880. gadā tiek apstiprināti Liepājas Biržas komitejas statūti. 1890. gadā Liepājas biržas klientus apkalpo 40 aģentūru, 20 komisiju kantoru, 4 mākleru un notariāta kantorus, 9 eksporta ekspedīcijas.
1899. gadā Liepāja ir pirmā no Baltijas pilsētām, kurā sāk kursēt elektriskais tramvajs.
Pilsētas pārvaldes reforma
70.gadu beigās Liepāju skar reforma, kas pēc savas nozīmes un sekām pielīdzināma dzimtbūšanas atcelšanai laukos – uz Baltijas provinces pilsētām attiecina Krievijas 1870. gada pilsētu nolikumu, kas paredz vēlētas pilsētas pārvaldes institūcijas. Tā ir pilsētas dome (ievēlē pilsētas vēlētāju sapulce; tajā ir no 30 līdz 72 domniekiem atkarībā no vēlētāju skaita pilsētā) un pilsētas valde (to locekļu skaitu brīvi noteic dome, bet tas nevar būt mazāks par divi).
Pilsētas valdes nams Kungu ielā 21. Sagrauts 2.pasaules kara laikā. |