Palienes pļavas

Palieņu pļavām raksturīgās iezīmes ir: periodiska, bet ne nepārtraukta applūšana ar saldūdeni un sālsūdeni. Palieņu pļavām ir vairākas funkcijas:

1. plūdu atvieglošana – mitras pļavas var apturēt plūdu ūdens tālāko izplatību,

2. grunts ūdens piepildīšana – ūdensšķirtnes robežās mitra pļava spēj saturēt ūdeni, tādējādi dodot iespēju gruntsūdenim pieplūst no jauna,

3. piekrastes mitrās pļavas saglabā barojoša, toksiskas vielas un sedementus un aizkavē to ieplūšanu ūdenstilpē.
Tās var būt dabiskas, bet ir arī tādas palieņu pļavas, kuras izveidojušās cilvēku darbības rezultātā. Palieņu pļavām ir vairāki tipi: upju palienes, ezeru palienes, dabiskās jūras krastu pļavas, kuras veidojušās īslaicīgi dabiskā ceļa jūrai atkāpjoties u.c veidi. Piemēram, gar Baltijas jūras krastu var atrast palieņu pļavas, kuras veidojušās jūrai atkāpjoties. Gandrīz visas mitrās pļavas ir aizsargājami biotopi, jo tur aug daudzas sugas, kuras ir aizsargājamas vai arī pakļautas izzušanai. Eiropā tādas, piemēram, ir  Apium repens L., Selinum carvifolia (L.) L., Scorzonera humilis L.