Meklēt Liepājas kartē

Sabiedrība - Vide - Dabas vērtības - Tosmares ezers

Tosmares ezers



Atrodas pilsētas Z daļā. Eitrofs, tipisks un sekls piejūras lagūnu ezers ar tām raksturīgām augu sugām un augu sabiedrībām 405 ha platībā ar bagātīgu virsūdens augāju – niedrēm, vilkvālītēm, meldriem un iesāļūdens augu sabiedrībām. Tosmares ezers ir ultraeitrofs - neaizauguši ir palikuši aptuveni 12% no kādreizējā ezera platības. Aizaudzis dabisku procesu rezultātā un cilvēka darbība to ir relatīvi nedaudz paātrinājusi. Relatīvi, jo pagājušā gadsimta fortifikācijas kanāli (Cietokšņa kanāls) ezeru mākslīgi uzturēja aktīvā ūdensapmaiņas režīmā. Fortiem zaudējot savu militāro nozīmi ezers atjaunoja savu aizaugšanu.


Galvenās aizsargājamo augu sugu atradnes koncentrētas ezera austrumu piekrastes pļavās, krūmājos, kā arī ezera ziemeļrietumu piekrastes purviņos un pļavās. Tosmares ezera piekrastes biotopos 1995.gadā ir konstatētas 20 retas, apdraudētas sugas. Vairākām augu sugām, kas konstatētas Tosmāres ezera apkārtnē, Latvijā šobrīd zināmas ir tikai dažas atradnes. Pie tām pieder prūšu bezgale, mušu ofrīda un krūmājos atrastas nelielas purva dievkrēsliņa cenopopulācijas. Lielākās platībās sastopamas augu sabiedrības ar purvmirti, kuras arī ir raksturīgas Piejūras zemienei. Ezera austrumu krastā savdabīgu kompleksu veido ozolu mežu, priežu mežu un sesleriju pļavu fragmenti, kuros konstatēta Latvijā ļoti retās prūšu bezgales atradne un kurās aug krāsu zeltlape, zemākajās vietās – Sibīrijas skalbe; Baltijas, stāvlapu, Fuksa dzegužpirkstītes; odu gimnadēnija; purva pienene; purva un platlapu dzeguzenes; smaržīgā nakstsvijole. Teritoriju raksturo tipiski melnalkšņu dumbrāju un zāļu purvu nogabali. Sūnu purvu sabiedrībās atrasts ciņu mazmeldrs, neatkārtojamo dabas kompleksu veido gan Piejūras zemienei un Rietumlatvijai raksturīgas, gan retas un unikālas augu sabiedrības, kurās konstatētas 17 augu sugas.

Ezers un tam pieguļošās pļavas ir nozīmīga ūdensputnu ligzdošanas, barošanās, kā arī atpūtas vieta to caurceļošanas laikā. Te ligzdo dažādu sugu pīles, paugurknābja gulbis, niedru lija, niedru kāpelētājķauķis, somzīlīte.

Līdzās Tosmares ezeram, tā ZR krastā, līdz 2002.gadam atradās Liepājas pilsētas atkritumu izgāztuve ‘’Šķēde’’. Šobrīd izgāztuve ir rekultivēta. Nav veikti pētījumi tieši par piesārņojuma ietekmi uz bioloģisko daudzveidību ezerā un tā piekrastes pļavās, bet 1999. gadā veiktajā biotopu novērtējumā ap “Šķēdes” izgāztuvi, visa teritorija starp izgāztuvi un ezeru ietilpst ļoti vērtīgo biotopu zonā. Baltās orhidejas plantācijas atrodas pat pašā izgāztuves teritorijā.

Tosmares ezera dabas liegums apstiprināts ar Ministru Kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr. 212 noteikts liegums “Tosmares ezers”. Līdz tam ezera austrumu krastā Medzes pagastā 1992.gadā tika nodibināts Tosmares ezera austrumu krasta botāniskais liegums 14,4 ha platībā, jo te veidojušās savdabīgas, aizsargājamo augu sarakstā ierakstītu kalcifīlu augu sabiedrības ar rūsgano melnceri un dižo aslapi. Šādas augu sabiedrības Latvijā sastopamas reti, galvenokārt tikai Piejūras zemienē. Ar šo kompleksu saistīta viena no nedaudzajām ļoti retas aizsargājamas orhidejas – mušu ofrīda – atradnēm.