Meklēt Liepājas kartē

Sabiedrība - Vide - Dabas vērtības - Baltijas jūras piekraste

Baltijas jūras piekraste

 


Liepājas pilsēta aizņem ap 15 km Baltijas jūras piekrastes, no tiem pludmales zona ir ap 8 km gara.

 

Lai saglabātu piekrastes dabu, dzīves un rekreācijas vidi cilvēkiem, jūras piekraste tiek īpaši aizsargāta. Aizsargjoslu likums (spēkā kopš 1997.g.) nosaka 300 m platu krasta kāpu aizsargjoslu, pilsētu un ciemu teritorijā vismaz 150 m. Šajā joslā jāietver visi īpaši aizsargājamie biotopi: priekškāpas, embrionālās kāpas, pelēkās kāpas un mežainās kāpas. Šie biotopi veido mums pierastu ainavu, taču daudzās Eiropas valstīs pārsteidzīgas apbūves un kļūdainas apsaimniekošanas rezultātā kļuvuši ļoti reti. Tādēļ piekrastes biotopi ir ierakstīti ES aizsargājamo biotopu sarakstā – Biotopu Direktīvā, un Latvijai ir jānodrošina šo biotopu aizsardzība un saglabāšana.

2003./2004.gadā ar LIFE Nature fonda atbalstu projekta „Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā” (projekta realizētājs LU Bioloģijas fakultāte) ietvaros ir veikta biotopu kartēšana un funkcionālā zonējuma izstrāde visā Latvijas piekrastē (dati pieejami http://piekraste.daba.lv/LV/projekts/life.shtml). Tas nepieciešams, lai pašvaldības izstrādājot teritoriju plānojumus ņemtu vērā sugu un biotopu aizsardzības prasības.

Gadsimtiem ilgi liepājnieki ir veikuši kāpu nostiprināšanas (apmežošanas) pasākumus, lai apturētu smilšu plūsmas un mazinātu antropogēnās slodzes sekas. Plašākās primārās kāpas ir Pērkones – Liepājas posmā, kur tās plešas 80 -100m platumā. Kāpu pastiprinātu veidošanos (smilšu uzkrāšanos) vecinājusi Liepājas ostas izbūve. Priekškāpās pārsvarā aug graudzāles, kuras ir izturīgas pret ieputināšanu smiltīs. Pludmale ar priekškāpām ir vērtīga iedzīvotāju rekreācijas teritorija. Pelēkās kāpas rodas no vecām priekškāpām, kurās smilšu kustība ir pierimusi. Tās sedz sausumizturīgi augi, sūnas un ķērpji. Šīs kāpas savukārt dabas procesu vai cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā pārveidojas par mežainām kāpām. Kāpu meži ir ne tikai dabiska barjera, kas palīdz saglabāties tagadējam jūras krastam, bet arī dzīves vieta daudziem dzīvniekiem.

Kas apdraud piekrasti?

1) Visu piekrastes ekosistēmu degradē pludmales un kāpu izbraukāšana. Cilvēki sākuši lietot jūras krastu, kā lielceļu, braucot ar automašīnām, motocikliem, kvadracikliem u.c. motorizētiem transporta līdzekļiem. Tā tiek traucēti dabiskie krasta attīstības procesi, tiek izpostītas augu un dzīvnieku dzīvotnes. Pēdējos gados šī braukāšana kļūst aizvien intensīvāka.
2) Pieaugot atpūtnieku skaitam, pieaug slodze uz kāpām, tās tiek aizvien intensīvāk izbradātas. Samazinās ar zemsedzi klātās teritorijas un palielinās vienlaidus kailas smilts klajumi.
3) Nepareizas saimniekošanas rezultātā dabiskajos piekrastes biotopos izplatās agresīvās, invazīvās sugas. Piemēram, Liepājas piekrastes ziemeļu daļā izplatās Krokotā roze (Rosa rugosa), kas nomāc dabīgās augu sugas.

Jūra un piekraste ir ievērojams tūrisma un atpūtas resurss. Taču, lai piekraste neciestu no apmeklētāju darbības, jāveic tās labiekārtošana. Jo piekrastē būs vairāk labiekārtojuma, jo lielāks skaits cilvēku varēs atpūsties, nedegradējot dabas vidi.